Pirms 30 - 40 gadiem dižkoku apzināšana Latvijā kļuva ļoti populāra un tika apzināts ļoti liels dižkoku skaits. Laiks ir nepielūdzams un nepārtraukti ir vērojams skumjš process - agrākās slavenības - dižākie Latvijas koki viens pēc otra iet bojā un viņu vietā par Latvijā dižākajiem kļūst mazāki koki. Tas liecina, ka pagātnē visdrīzāk Latvijā bijuši vēl lielāki koki nekā pēdējos gadu desmitos redzētie.
Visintriģējošākās ir liecības par milzīgajiem Sīmanēnu svētozoliem. Šeit, Gaujas stāvkrastā, Valmieras pagastā līdz mūsdienām krūmāja malā vēl aug milzīgs ozols, kura stumbra apkārtmērs ir 8,2 metri. Taču šis varētu būt bijis mazākais no trim izciliem svētozoliem, pie kuriem līdz 20.gadsimta vidum vēl bija saglabājies pagānisks akmeņu altāris. Viens no abiem pārējiem kokiem esot bijis tik resns, ka to varēja aptvert tikai 7 cilvēki (3). Šāda "mērvienība" ir ļoti aptuvena - taču var lēst, ka koka apkārtmērs varēja pārsniegt 11 metrus.
Pie Kannenieku mājām Jērcēnu pagastā, Valmieras rajonā līdz padomju laikiem augusi milzīga priede, kuras apkārtmērs ievērojami pārsniedza jebkura mūsdienu Latvijas skujkoka apkārtmēru. Pieminekļu valdes tehniskais vadītājs Artūrs Štāls rakstījis (1924), ka koka apkārtmērs bija 7 metri, taču fotoattēlā redzamā milzīgā koka apkārtmērs drīzāk bija ap 5 - 6 metriem (1).
Ir ziņas, ka baltā vītola apkārtmērs Latvijā sasniedzis aptuveni 10 - 12 metrus, pie kam šis nav bijis parasts vītols. Saskaņā ar Valmieras novadpētnieka Dāvida Baloža (1848 - 1918) rakstīto pie Putriņas mājām Valmieras Veidmuižās esot audzis milzīgs svētais vītols, pie kura ziedots vēl 19.gadsimta sešdesmitajos gados (1).
Vēl nesen zaļoja Lādzeres (Ošu) vīksna Vandzenes pagastā Talsu rajonā - tās stumbra apkārtmērs sasniedza 7,8 metrus (1, 3 - attēli). Šis koks tika novājināts ar ļaunprātīgu dedzināšanu un krita 2005.gada janvāra vētrā.
